“Vasaras lapotnē zaļā
Ziedu pilns sakustas zars,
Saistīts, bet dievišķā vaļā
Mūžību sveicina gars.
Ceriņi, zāle un puķes
Apstājas brīnumā augt,
Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,
Zeltaina mūžība plaukt.”

— Andrejs Eglītis

“Ja būtu dievs, es viņu lūgtu.
Lai sarga tevi, kurp vien ej,
Lai mīlestības nepietrūktu
Un saules Tavai Dvēselei.
Ja būtu dievs, ,es ceļos kristu
Un lūdzot aizplūstu kā gaiss:
Lai dzīves tumsā neizdzistu
Tavs daiļums, Viņam līdzīgais.”

— J. Ziemeļnieks

“Es un Tu – uz viena zara pūpols,
Un pār mums kā laime debess kupols.
Sēdam mēs kā dzidrs mākonītis.
Vienu rasas pilīti mēs dzeram,
vienu atziņu uz sauli kopā veram.
Vienu vēsmiņu no rīta abi saucam,
Vienā asnā tālāk dzīvot traucam.”

— Aleksandrs Čaks

“Grimst saules zelta laivā,
Un krēslas ēnas dzimst,
Tik mazais mākonītis
Vēl kvēlo sārtin – sārts.
Dod savu mīļo roku,
Uz augšu acis vērs,
Raug tur to debestiņu –
Tā mūsu laime mirdz.”

— Rūdolfs Blaumanis

„Tad apstājas laiks
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.”

— Imants Ziedonis

„No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.”

— J.Ziemeļnieks

Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.

— Imants Ziedonis

„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”

— Kārlis Skalbe

„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”

— Vitauts Ļūdēns

„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”

— V.Ļūdēns

„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”

— Imants Ziedonis

„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.

Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.

Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”

— J.Ziemeļnieks

„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.

Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.

Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?

Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”

— R.Blaumanis

” Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.”

— nezināms

“Bauda ir brīvības dziesma,
Bet tā nav brīvība.
Tā ir jūsu vēlmju pilnzieds,
Bet tā nav šī zieda auglis.
Tā ir dzīle, kas runā uz augstumu,
Bet tā nav ne dziļa, ne augsta.
Tā ir izlaušanās no būra,
Bet tā nav Visuma ietveršana sevī.
Jā, bauda patiesi ir brīvības dziesma…”

— Halīls Džibrāns