Mēs latvieši esam patiesi bagādi ar dažnedažādām svinamām dienām! Jūlija lielākie svētki ir Jēkaba diena,25.jūlijs, kuru sauc arī par saimnieka dienu.

Šī diena iezīmē siena laika beigas un rudzu laika sākumu. Kaimiņu starpā agrāk pat notikusi sīva sacensība, ne vien rudzu, bet arī agrīno miežu laukos! Katrs centās pirmais iesēt, nopļaut, izkult un samalt, lai jau uz Jēkabiem svētku galdā var liekt jauno maizi. Tieši tāpēc arī tautasdziesmās, kad apdzied gan Jāni, gan Pētei, gan Jēkabu, pēdējais tiek minēts kā bagātākais! Jēkaba galvenā atbildība ir gādāt par miežu un rudzu ražu.

Taču tai pat laikā arī līdz ar šo dienu sāka rīkot arī kāzas lauku sētās,-pārvest jauno saimnieci!

Tāpat vēl viena Jēkaba dienas īpašība, ka ar šo dienu varēja sākt garšot ābolus, vai ir jau gatavi!

Tradicionālajā mielastā tiek vārīta jauno rudzu biezputra, kauj jēru un vāra zupu ar jaunajiem kartupeļiem un kāļiem.

Daži ticējumi, kas saistās ar šo dienu:

Ja Jēkaba diena skaidra – būs bagāta raža.

Ja Jēkaba diena ir silta un gaiša, būs auksti Ziemassvētki.

Ja Jēkaba diena iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu, ja vecā mēnesī – ar veco.

Jēkaba dienā nedrīkst vest sienu šķūnī, tad tas sadeg un bojājas.

Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mākonīšu, ziema būs bagāta ar sniegu.

Tai pavisam tuvu tiek svinēta arī Annas diena, kuru tāpat dēvē arī par Saimnieces dienu! Pat ja Tev nav lauki un tu nenodarbojies ar lauksaimniecīgu, šos svētkus svini tāpat par visiem tiem, kas dara šo svētīgo darbu! Un par visiem tiem, kas nolēmuši savīt savas dzīves kopā! Svini dabas dāsnumu, kas ar šo dienu iezīmējas un parādās tieši ar ražu!

© “Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”, D. Karaša, izd. “Zinātne”,1991.