No latīņu valodas adventus – „atnākšana”!

Valodnieks Jānis Endzelīns aizrādījis: „Laiks priekš ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis „advente” vai „atvente”, bet advents, ģen. adventa.”

Tam varam atrast arī dažas sakarības ar citem laiku apzīmējumiem. Līdzīgi vīriešu dzimtē apzīmē arī citus ilgākus laika posmus: gavēnis, mēnesis, ceturksnis jeb kvartāls, gads. Salīdzinoši īsāki laika posmi parasti tiek apzīmēti ar sieviešu dzimtas vārdiem: dekāde, nedēļa, diena, stunda. Tāpēc arī izmantojam apzīmējumu “Adventa laiks” un “Adventes svētdiena”, “Adventa vainags” un “Adventes svecītes” – visi izrādās ir atbilstoši!

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā,kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem.

Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls. Kas vēl ir interesanti, ka ar 1. Adventu sākas arī jaunais Baznīcas gads.

Domāju vērtīgi ir atzīmēt to, ka gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī  nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, jaunā paaudze par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas.

informācija no sarunas.lv; kasjauns.lv; testaadvente.blogspot.com