Bērna kristības ir gadsimtiem ilgu tradīciju apvīti svētki. Viens no cilvēka dzīves vissvarīgākajiem notikumiem – vārda došana.

Svētki, kad bērniņu apdāvina ar laimes un veselīgas dzīves vēlējumiem. Pierasts, ka jaunie krustvecāki apdāvina mazuli ar simboliskām vai pat ļoti greznām dāvanām. Dāvanu izvēlē visbiežāk figurē zelta krustiņi, kuloniņi ar ierakstiem vai sejas attēliem.

Toties tik pat tradicionāla dāvanām ir sudraba karotīte. Šo dāvanu būtu jādāvina vecvecākiem. Bieži vien uz karotītes ir iegravēts bērna vārdiņš un kristību datumi.

Kā tad radusies šī tradīcija? Pieņemam, ka daudzi no Jums lasot šo izskaidrojumu būs patiesi pārsteigti.

Vēsturiski senie latvieši ir dzimtcilvēki un karotes ir bijis retums, ja nu vienīgi izgrebtas no koka. Toties sudraba karote – dzīves bagātība. Kungs jaunam bērniņam piedzimstot ir dāvinājis karoti, ar iegrebtu tās īpašnieka vārdu kas arī visu dzīvi bijusi viņa īpašums.

No tā arī radies teiciens cilvēkam nomirstot – “nolikt karoti”.

Mūsdienās šo kunga lomu pilda vecvecāki, dāvinot bērnam karotīti, tikai šoreiz jau simbolisku un greznu grezno.

Citi vēl pieņem, ka ar šo karotīti bērniņam vieglāk konstatēt pirmos zobiņus, barojot putriņu un pieskaroties smaganām sataustot zobiņu sudrabs iedžinkstas.

Lai kādas būtu tradīcijas un to izskaidrojums saņemt karotīti ar iegravētu vēstījumu ir ļoti patīkami. It sevišķi, kad jau sirmā vecumā rokās virpini šo dāvanu – atmiņā atsaucas daudzi notikumi un cilvēki, kas bijuši Tev līdzās šais brīžos.