„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”

— L.t.dz.

„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”

— L.t.dz.

„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”

— L.t.dz.

„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”

— L.t.dz.

„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”

— L.t.dz.

„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”

— L.t.dz.

„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”

— L.t.dz.

„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”

— L.t.dz.

„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”

— L.t.dz.

„Sidrabiņa lietutiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.”

— Latviešu tautas dziesma

„No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju –
Savu tēvu, māmuliņu.”

— L.t.dz.

„Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!”

— L.t.dz.

„Es uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa.
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.”

— L.t.dz.

„Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.”

— L.t.dz.

„Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku.
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku. .”

— L.t.dz.

„Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos.
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņas daudzinot.”

— L.t.dz.

„Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.”

— L.t.dz.

„Vista dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu domu
Lec ar lielu, pilnu somu.”

— L.t.dz.

„Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt.
Jāiet olas ripināt.”

— L.t.dz.

„Nāc nākdama Liela diena,
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.”

— L.t.dz.

„Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumāi.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur lieldienu zaķis guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.”

— L.t.dz.

„Dodu olu bāliņami
Par šupuļa kārumiņu.
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.”

— L.t.dz.

„Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām.
Daudz bij man bāleliņu
Baltu olu ēdājiņu.”

— L.t.dz.

Karat, mīļie, šūpolītes
Ozoliņa kārtiņām.
Nāks bērniņi šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.”

— L.t.dz.

“Kur Jānīti guldīsim,
Alutiņa piedzērušu?
Apinīšu dārziņā,
Zem apiņu lapiņām.”

— L.t.dz.

“Plūciet, meitas, mīkstas zāles,
Taisiet vietu Jānīšam.
Jānīšam galva sāp.
No aliņa dzērumiņa.”

— L.t.dz.

“Jānīšam zelta josta,
Sudrabiņa zobentiņš.
Mirdz jostiņa, spīd zobens
Pa vārtiem ieejot.”

— L.t.dz.

“Eita, meitas, lūkoties,
Ko ved Jānis vezumā.
Puišiem veda līgaviņas,
Meitām staltus arājiņus.”

— L.t.dz.

“Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu ved vezumā?-
Meitām vedu zīļu rotas,
Puišiem – cauna cepurītes.”

— L.t.dz.

“Grezni, grezni Jānīts jāja
Appušķotu kumeliņu.
Grezni dzied mūs‘ māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.”

— L.t.dz.

“Klausiet jauni, klausiet veci
Dievs ienāca namiņā.
Dievs ienāca namiņā,
Pašā Jāņu vakarā”

— L.t.dz.

“Klausiet jauni, klausiet veci
Dievs ienāca namiņā.
Dievs ienāca namiņā,
Pašā Jāņu vakarā”

— L.t.dz.

“Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa
Lai zied visa pasaulīte.”

— L.t.dz.

“Jānīts pina vainadziņu,
Vītolā sēdēdams;
Pin, Jānīti, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās.”

— L.t.dz.

“Pa gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra
Vai darbiņu padarīja.”

— L.t.dz.

“Ik gadiņu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt.
Nu ienāca mūs mājā
Pašā Jāņu vakarā.”

— L.t.dz.

“Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika.
Kad atnāca Jāņu diena,
Visi Jāni daudzināja.”

— L.t.dz.

“Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.”

— L.t.dz.

“Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties.
Ziedēj‘ pļava, ziedēj‘ nora,
Ziedēj‘ visas mežmalītes.”

— L.t.dz.

“Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē.
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.”

— L.t.dz.

“Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama.
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.”

— L.t.dz.

“Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz manu vainadziņu.
Jāņu nakti lietus lija
Sudrabiņa lāsītēm.”

— L.t.dz.

“Jāņa diena, svēta diena,
Aiz visām dieniņām.
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.”

— L.t.dz.

” Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.”

— L.t.dz.

“Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.”

— L.t.dz.

“Bagāta bagāta
Tā Jāņu māte:
Pilni pirksti zelta riņķu,
Pilnas kules zelta naudas’;
Kur stāvēja, tur mirdzēja,
Kur staigāja, tur skanēja.”

— L.t.dz.

“Brauc, Jānīt, nu no Rīgas,
Nu mēs tevi sagaidām:
Savus vārtus puškojam
Ar ozola lapiņām.”

— L.t.dz.

“Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.”

— L.t.dz.

“Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānits kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.”

— L.t.dz.

“Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot.”

— L.t.dz.

“Kas mirdzēja, kas spīdēja
Augsta kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sidraba pakaviem.”

— L.t.dz.

“Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.”

— L.t.dz.

“Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.”

— L.t.dz.

“Jauni puiši, jaunas meitas,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena. “

— L.t.dz.

“Sit, Jānīti, vara bungas
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.”

— L.t.dz.

“Ai bagāta Jāņu diena,
Kā mēs tevi vadīsim?
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.”

— L.t.dz.

“Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.”

— L.t.dz.

“Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdam.”

— L.t.dz.

“Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.”

— L.t.dz.

“Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.”

— L.t.dz.

“Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!”

— L.t.dz.

“Līksmu prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi papardgrēkos!
Sieru, alu, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas!”

— L.t.dz.

” Sper, pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.”

— L.t.dz.

” Sper, pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.”

— L.t.dz.

“Tur man tika Jāņos ieti, līgo, līgo.
Kur priecīga Jāņa māte, līgo.
Kur priecīga Jāņa māte, līgo, līgo.
Tur priecīga dzīvošana, līgo.”

— L.t.dz.

“Jānim šodien liela diena,
Visi Jāņa vārdu svin!
Meijām izpušķota mājas siena,
Meičas Jānim vainadziņu pin!”

— L.t.dz.

“Saule brida miglājos
Pašā Jāņu vakarā,
Kur Dieviņa lielugunis
Silda visu pasaulīti.”

— L.t.dz.

“Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte.”

— L.t.dz.

“Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini, ko es došu.
Dedzi gaiši uguntiņa,
Es tev došu ziediņam
Pērno zāļu vainadziņus.
Trejdeviņas dzirkstelītes
Pret saulīti uzlekušas.”

— L.t.dz.

“Nāc nākdama Jāņu diena
Tev ir pulka gaidītāju
Govis gaida zaļu kroņu
Meitas skaistas līgošanas.”

— L.t.dz.

“Visu gadu Jāni gaidu,
Nevarēju sagaidīti:
Nu es viņu sagaidīju,
Pašā Jāņa vakarā.”

— L.t.dz.

“Jānīts nāca pa gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti:
Vai Jānīti gaidījuši,
Vai tam vārtus pušķojuši.”

— L.t.dz.

“Lai saulīte līgojās
Katrā smilgas skariņā,
Āboliņš, sārtvaidzīts,
Lai zied manā vainagā.”

— L.t.dz.

“Lai cik gara Jāņa nakte,
Man dziesmiņas nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.”

— L.t.dz.

“Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti. “

— L.t.dz.

“Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņā.
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju! “

— L.t.dz.

“Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.”

— L.t.dz.

“Jāņu rītā zelta rasa,
Tad saulīte rotājas:
Brīžiem zila, brīžiem zaļa,
Brīžiem saulīte atspīdēja. “

— L.t.dz.

“Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.”

— L.t.dz.

“Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņa mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.”

— L.t.dz.

“Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.”

— L.t.dz.

“Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!”

— L.t.dz.

“Pļavas dziesmu nodziedāju,
Par pļaviņu pāriedama;
Man piebira pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas. “

— L.t.dz.

“Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.”

— L.t.dz.