Lieldienas, tāpat kā Ziemassvētki,  laika gaitā ir ļoti savijušies un apauguši dažādiem mītiem un pretrunām to tradīcijās un paražās. No vienas puses tos svin Kristīgā garā un tradīcijās, no otras tajos tiek iedzīvinātas arī pagāniskās tradīcijas, pie kurām piederās arī mūsu senču – Baltu tradīcijas un paražas. Un visbiežāk mūsdienās ir tāds gan Kristīgo, gan pagānisko tradīciju apkopojums šajos svētkos.

Lieldienas, kurā datumā?

Tas katru gadu ir mainīgs. Mūsdienās vispār pieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Ar šiem svētkiem iezīmējas tas laiks, kad dienas paliks garākas par naktīm mūsu zemeslodes pusē, savukārt otrā zemeslodes pusē, diena saīsināsies. Mums pavasaris,- viņiem rudens.

Lieldienu svinēšanas datumu pieņēma Pirmajā Nīkajas koncilā 325.gadā. Attiecīgi Rietumu Kristīgās baznīcas Lieldienu datums pēc Gregora kalendāra svārstās starp 22. martu un 25. aprīli. Savukārt Austrumu pareizticīgā baznīca lieto Jūlija kalendāru, un viņu Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8.maiju pēc Gregora kalendāra.

Mūsu senču laika skaitīšanas sistēmā ar 9 dienu nedēļām, pēc Gregora kalendāra Lieldienu datumi ir no 23. marta (22. garajā gadā) līdz 25. martam.

Kristīgā baznīca šajos svētkos svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas pēc kristiešu domām ir notikusi laika posmā no  27. Līdz 33. Gadam. Taču pirmie reģistrētie ieraksti par Lieldienu svinībām ir datēti ar 2.gs., lai gan Kristus augšāmcelšanās ir sivnēta arī jau agrāk. Par šo notikumu gaitu ir uzņemtas arī vairākas mākslas filmas, kur viena no pēdējām ir 2014. gadā uzņemtā – “Exodus. Gods and Kings”.

Taču pagāniskās un seno tautu tradīcijas vairāk ir sasitītas ar dabas mošanos, auglības rituāliem un pateicību dabas parādībām, zemei un citiem elemenitem, kas nu kurai tautai vairāk raksturīgs ir bijis.

Par mūsu tautas tradīcijām visvairāk liecību ir tieši no Latvju Dainām, kurās var gan izlasīt tās tradīcionālās darbības, kas tika veiktas, gan kāds ir bijis svētku mielasts, gan ar kādu domu, kas tika darīts konkrētajos svētkos.

©Svinamdiena.lv