„Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Krāsosies jau Jāņu siers. ”

— Novēlējums

„Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ieveltie
Un no sirds tās pieēsties. ”

— Novēlējums

„Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku.
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku. .”

— L.t.dz.

„Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas. ”

— Nezināms

„Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos.
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņas daudzinot.”

— L.t.dz.

„Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.”

— L.t.dz.

„Vista dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu domu
Lec ar lielu, pilnu somu.”

— L.t.dz.

„Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt.
Jāiet olas ripināt.”

— L.t.dz.

„Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien.
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien.”

— Nezināms

„Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvības dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.”

— Nezināms

„No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs.
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt
Un pašiem mīlestību aust.”

— Nezināms

„Nāc nākdama Liela diena,
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.”

— L.t.dz.

„Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumāi.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur lieldienu zaķis guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.”

— L.t.dz.

„Metamies, draugi, šūpolēs
Un uzsviežamies tik augstu,
Ka ieraugām Rīgu jūrmalu,
Un Alaukstu – Dieva plaukstu.”

— Nezināms

„Dodu olu bāliņami
Par šupuļa kārumiņu.
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.”

— L.t.dz.

„Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām.
Daudz bij man bāleliņu
Baltu olu ēdājiņu.”

— L.t.dz.

Karat, mīļie, šūpolītes
Ozoliņa kārtiņām.
Nāks bērniņi šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.”

— L.t.dz.

„No ziemas miega zaļus asnus
Šai dienā paceļ saules stars.
Bet sirds, lai bagāta ar prieku
Ko dāvā baltais pūpolzars.”

— Nezināms