Miķeļdienas mielasts un galda klājums arī bija nozīmīgs šajos bagātajos un lustīgajos ražas svētkos. un tas bija tieši tāds košs, krāsains un bagātīgs!

Galdautu izvēlas baltu vai dzeltenu. Var klāt arī nebalinātu lina galdautu.

Galdu noteikti rotā ar nelieliem labības kūlīšiem, vārpu vainagiem, pīlādžu zariem. Uz galda izkārto arī sezonas augļus, kas šajā laikā ir bagātīgā klāstā. Augļus var novietot tieši uz galda, apakšā paliekot rudens lapas, vai arī izkārtot tos pītos groziņos. Vāzē var salikt skaistos un košos rudens ziedus – asteres, dālijas, miķelītes.

Kas attiecas uz mielastu, tad galdā liek dažādus plāceņus, svaigas gaļas ēdienus ar dārzeņu piedevām, brandžu vai pupstu (zirņi vai pupas, novārīti ar visām pākstīm), pladas (rupjas rudzu maizes plācenīši; ar pirkstu iespieda bedrītes sviestam un pāri lika krējumu).

Svētkiem par godu kāva cūkas, jērus, gaili un arī darināja alu. Kā arī visai varīja visai interesantu zupu no aitas galvas, kuņģa, zarnām, plaušām un kartupeļiem.

© “Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”, D. Karaša, izd. “Zinātne”,1991.