“Kad cilvēku gaišās puses izrāda uz skatuves, tad viņi liek iededzināt vai visas pasaules sveces; bet, kad izrāda tumšās puses, tad steidzas tās izdzēst. Cik jocīgs otrādums!”

“Vienmēr ir iespēja vienatnē nodoties nomoda sapņiem vai arī ar kādu dalīt visas bēdas un priekus.”

“CIlvēkus vajag slavēt, kad vien iespējams; uz to viņi reaģē tā, kā izkaltis augs reaģē uz ūdeni.”

“Ar laiku un pacietību zīdkoka lapas pārtop zīda ģērbā.”

“Stipras gribas cilvēks un ūdenskritums paši lauž sev ceļu.”

“Daudz mums dod laiks un daudz paņem, bet labākajiem mūžīgi paliek cēlas dziņas. Tas tavs īpašums vienmēr, draugs!”

“Katrā likstā es vienmēr meklēšu uzvaras sēklu.”

“Ceri uz laimi, jo tikai tas nesaņem, kas necer.”

“Gaisma uzlec arī bez gaiļa dziesmas.”

“Jā, dzīve būs. Un jauna dzīve būs – un saule rītiem, mēness pusnaktij.”

“Dzīve elpo kā sievietes krūtis: augšup, lejup, augšup, lejup. Ja patlaban esam nolaidušies lejā, tad jau nākamais elpas vilciens mūs var pacelt pašā galotnē.”

“Vispatiesākā laime mīt jūsu dvēselē. Netērējiet laiku un pūles, meklējot prieku un laimi kaut kur ārpusē.”

“Mīlestība neprasa ne sudraba kroni, ne augstu dzimumu.”

“Īsts, ko tu izdzīvo ar jēgu, īsts, kas sapnī izsapņots, ja viss tas tverts ar tādu spēku, kam bezgalīgums klātu dots.”

“Nav laiks. Ir tikai mirkļi – elišķīgi sāpīgi un dievišķi skaisti.”

“Tam, kurš ir dzīves mākslinieks, nedēļā ir septiņas svētdienas.”

“Ikviena cilvēka dzīve ir pasaka, rakstīta ar Dieva roku”

“Katrs mūsu dzīves darbs vai rīcība aizskar kādu stīgu, kas vibrēs mūžībā.”

“Labāk pa ceļu iet un piesēst nekā skriet un izstiepties garšļaukus.”

“Tas, ka upe ir klusa, nenozīmē, ka krokodili ir devušies projām…”

“Reizēm mēs nejauši atrodam to, ko neesam meklējuši. Un reizēm tas izrādās tieši tas, ko mēs patiesībā meklējam.”

“Priecājies par dzīves mazajām svētībām. Kādu dienu tu atskatīsies atpakaļ un sapratīsi, ka tās ir bijušas vislielākās.”

“Dzīvei ir tāda krāsa, kāda ir tavai iztēlei.”

“Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!”

“Veiksminiekam arī no iestādīta mieta izaug citronkoks”

“Ticība ir putns, kurš dzied tad, kad vēl ir tumšs.”

“Iedams caur dzīvi, izdari pats sev pakalpojumu – palēnini tempu un atrodi laiku, lai redzētu.”

“Tu nekad nevarēsi aizbēgt no savas sirds. Tāpēc labāk ir uzklausīt, kas tai sakāms.”

“Nezinu jūru, kura neviļņotu, ja uzpūš vējš, un sirdi, kura nelidotu, ja to skārusi mīla”

“Dzīve var būt tik plakana kā papīrs vai arī tik dziļa kā okeāns un augsta kā debesis. Tev tik pašam jāizvēlas”

“Katru vakaru es atdodu savas rūpes Dievam. Jo viņš tāpat paliek nomodā visu nakti.”

“Vairāk ar sirdi mazāk ar prātu var uzziedināt slotaskātu.”

“Nežēlo laiku smiekliem – tā ir dvēseles mūzika.”

“Literatūras galvenais uzdevums – pateikt mums patiesību par mums, stāstot par cilvēkiem, kuri nekad nav eksistējuši.”

“Grāmatas nav sarakstītas, lai tām ticētu, bet gan lai tajās vēstītais tiktu pakļauts prāta pārbaudei. Lasot kādu grāmatu, mums nav jājautā, ko tā saka, bet ko tā gribējusi pateikt.”

“Rakstnieka uzdevums – likt cilvēkiem apzināties to, ko viņi jau tā zina.”

“Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu sadedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana.”

“Grāmatas ir tikai viena no tvertnēm, kur glabājam to, ko baidāmies aizmirst. Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tam, kas grāmatās pateikts, tam, kas Visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā.”

“Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.”

“Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.”

“– Vai taisnība, ka neesi izlasījis nevienu grāmatu?
– Grāmatas ir garlaicīgas.
– Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā.”

“Vasaras lapotnē zaļā
Ziedu pilns sakustas zars,
Saistīts, bet dievišķā vaļā
Mūžību sveicina gars.
Ceriņi, zāle un puķes
Apstājas brīnumā augt,
Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,
Zeltaina mūžība plaukt.”

„Gūt var dodot, gūt var ņemot!”

„Tas, kas redzējis ir nakti,
Tas tik īsti saprot dienu.”

„Kad iešu – negribu aiziet tā,
Aiziet neziņā,
Es gribu palikt jums atmiņā.”

“Cilvēks apgūst dzīves noslēpumus, mācoties pats no sevis, nevis akli ticot citu mācībām.”

“Kopā dziediet, dancojiet un priecājieties, bet lai katrs no jums ir par sevi kā vijoles stīgas, kaut gan no tām skan viena mūzika.”

“Tikpat patiesa kā tas, ka cilvēku attiecības nav ne pilnīgas, ne mūžīgas, ir arī otra atziņa: cilvēka sirds grib, lai tās būtu pilnīgas un mūžīgas.”

“..īsti mēs redzam tikai ar sirdi.”

„Mīlas rokā ir divi svari: Zemes un debesu.
Tie katru dienu viens otru mēra.
Gan mīla, gan naidā zvēro,
Viens otru saldināt, sāpinot,
Viens otru kāpinot
Pāri pār cilvēka iespēju.”

„Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz stiprāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemes
Tik mīlestība ir un būs!”

“Gudrai sievietei blakus vienmēr būs gudrs vīrietis, jo, kā māca Bībele, gudrības avots ir vienīgi Dievs.”

“Sievietes un kaķi vienmēr darīs to, ko gribēs, un vīriešiem un suņiem vajadzētu nomierināties un pierast pie šīs domas.”

“Tu pārāk daudz meklē; dēļ pārmērīgās meklēšanas Tu nepaspēj atrast.”

“Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem.”

“Paliec vienkāršs – un kļūsi varens.
Virzies bez steigas – un būsi drīz klāt.
Atmet iedomību un lielākā svētība piepildīsies.
Ej dziļāko ceļu un tas iesies ātri.”

„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”

„Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina.”

„Dzīvē ir tā, kā ir.
Būs tā, kā lemsi-
Sevi atdosi
Pretī ņemsi.
Būs tik, cik spēsi
No visas sirds un Dvēseles.”

„Visskastākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta –
Vēl cerības kā zilā miglā tītas,
Ne līgsme vēl, ne sāpes izbaudītas.”

“Ak jaunu dienu gājumiņš, kā kamoliņš šķetinājās;
Rit saules zelta ritumiņš laiks iet un neapstājas-
Tik ātri projām steidzas viņš, kā precinieka kumeliņš,
Kas raidīts prom no mājas.”

“Kāpēc visi grib tikai pasakas, kurās piepildās viņu vēlēšanās?” – zivtiņa jautāja vēzim, kas arī dzīvoja tajā pašā ezerā – “Daudz skaistāk taču ir, ja katram piepildās viņa liktenis.”

„Katrai dienai ir savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien! Rīt tev taps dāvāts vēl.”

„Visbaigākais, brāļi, ir laiks. Laiks. Acumirklis, kurā mēs dzīvojam un kurš mums tomēr nekad nepieder.”

„Lielā dzīves māksla – nelietot laiku un vārdus pavirši, jo neviens no tiem nav atgriežams.”

„Daba dod mums par velti tikai laiku: viss cits mums jāiegūst ar pūlēm.
Laiks – lētākais, tomēr dārgākais, jo caur to mēs dabūjam visu.”

„Laba sirds ir visa sākums,
Laba sirds ir visa beigums,
Vairāk cilvēks nespēj sasniegt.”

„Tāds darbs, tāds mūžs – arvienu steidzīgs-
līdz brīdim pēdējam, kas atnāk rāms,
bez gala grūts un nepateicīgs,
bez gala liels un cildināms.”

„Visu, ko jūti, ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iededz, iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.”

„No vasaras mācies mūžu dzīvot –
Mācies krāsas un siltumu krāt.
Katram dzīvotam mirklim, pieliekot mīļumu klāt.”

„Ir jābūt ļoti, ļoti lielam, lai kaut kur tu nekļūtu mazs.
Un vajag arī būt tik mazam, lai paliek neaizsniegts kaut kas.”

„Priecājies, ja esi uzvarējis, un nenožēlo zaudēto!
Nekad neskaties atpakaļ!
Pagātni tik un tā nevar mainīt.”

„Es pazīstu sievietes! Ja tu kaut ko gribi, viņas to negrib. Tak, ja tu to negribi, tad viņas katrā ziņā grib!”

„Dažreiz neviena banka, neviens uzņēmums nespēj maksāt tik augstus procentus, kā sieviete.”

„Viens sieviešu daudzums ir vēsās,
Jo šīs sievietes vēl nav atradušas to vīrieti,
Kas būtu pratis tās iededzināt.”

„Kad mīlestība tevi aicina, tad seko tai,
Kaut arī ceļš ir grūts un stāvs.
Un, kad tās spārni tevi apskauj, tad ļaujies tai,
Kaut arī to spalvās slēptais asmens var ievainot tevi.
Un, kad tā runā uz tevi, tad tici tai,
Kaut arī tās balss var sagraut tavus sapņus
Kā ziemeļvējš noposta dārzu…”

„Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs.
Bez mīlestības dūmo krāsnis,
Un negriež maizi nazis ass.”

“Mīlestība un atziņa ir viens, un ciešanas ir viņu mērs .
Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs.
Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība ir viņu mērs.”

„Šķiet visa dzīve liekas, caur saldo neprātu –
Man vairāk nav ne nieka, kā tikai sirds un Tu.”

„Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes.
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.”

„Laime ir spēja mīlēt.”

„Mīlestība nēsā acenes,
Caur kurām skatoties
Varš lieks esam zelts,
Trūkums – bagātība,
Bet dzirksteles – pērles.”/Migels de Servantes Saavedra/

„Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.”

„Mīlestība ir stiprāka par visu, ar ko šajā pasaulē saskaramies. Tā nav saredzama.
To nevar izmērīt – tomēr tā ir pietiekami varena, lai mirklī mūs pārvērstu līdz nepazīšanai.”

„Zeltaini stari slīd, aiz tāla kalna saule spīd,
un zeme lūdz, lai saule neaiziet, lai saule nenoriet
aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā.
Balti kā ievu ziedi melni laukakmeņi zied,
uz zemes klusumā tie bedrēs zied,
bet cilvēks rok un rok, un cilvēks neatrod,
jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot.
Ja tu mūs nozagsi un vienaldzībā vadāsi,
mēs sadegsim, bet saulē aiziesim,
tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs,
un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs.”

„Putns paceļas spārnos, tīģeris dodas medībās,
Cilvēks domā – kāpēc?
Putns nolaižas zemē, tīģeris atgriežas no medībām,
Cilvēks izliekas sapratis kāpēc…”

„Tas labākais, ko šeit zemes virsū vērts iegūt, ir mīlestība un draudzība.”

„Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt.
Likt visiem gavilēt un vizuļot var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.”

„Viss ir joks, par visu smejies,
Laid, lai citi raud un vaid.
Ja ir labi, – pakavējies,
Un, ja netīk – projām laid.”

„Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Kas palīdz, kad asaras sēj.”

„Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā,
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā,
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.”

“Dzīve ir kā konfekšu kaste, tu nekad nezini, kādu konfekti dabūsi”.

“Radi SAVU pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi SAVU MAZO! Lielā sastāv no mazajām.”

“Pats gudrākais no visiem – laiks. Tas atklāj visu.”

„Ikviena cilvēka dzīve ir pasaka, kas rakstīta ar Dieva roku.”

“Jo vairākTu cildini, godini un svini savu dzīvi, Jo vairāk dzīvē ir un top tas, ko svinēt!”

“Tev jāspēj apburt, ja vēlies iegūt ko īpašu.”

“Kas nāk, aizies. Kas ir konstatēts, tiks atkal zaudēts. Bet tas, kas jūs esat,- ir pāri atnākošajam un aizejošajam, un pāri aprakstāmam.
Tas esat Jūs.”

Kas gan cits laime ir, kā vienīgi saskaņa ar sevi un visu pasauli? Un galu galā ir gluži vienalga, vai šo saskaņu rada diži mērķi, mūžīga mīla vai pankūkas.

Laime nav jārada, tā vienkārši jāierauga.
Tā jau ir klātesoša.
Šajā pašā mirklī jūs varat būt laimīgs, bezgala laimīgs.

“Patiess meklētājs – ja viņš patiešām vēlas kaut ko atrast – nepieņem nevienu mācību.
Bet tas, kurš ir atradis, atzinīgi novērtē visus ceļus un visus mērķus.”

“Nevis mēs uzdodam jautājumus dzīvei, bet dzīve uzdod jautājumus mums.
Katrs notikums, katra situācija ir kā izaicinājums rast atbildi – kāda jēga ir tam, kas šobrīd notiek?”

“Vesels cilvēks uzticas savām sajūtām vairāk kā saviem pieņēmumiem.”

“Cilvēks pats izvēlas ciest vai nē, izvēloties savu reakciju uz to vai citu situāciju.”

“Dzīves jēga ir atšķirīga – cilvēkam no cilvēka, dienai no dienas, stundai no stundas. Tāpēc tas, kas ir svarīgi, nav dzīves jēga kā tāda, bet gan jēga konkrētā cilvēka dzīvei konkrētā brīdī.”

“Kad mēs sakām – katrai lietai savs laiks,
tas nozīmē, ka viss, kas ir,
katra esība atnāk un aiziet savā laikā,
un paliek tik ilgi,
cik tai atvēlēts.
Katrai lietai ir savs laiks.”

“Noslēpums ir Šeit, Tagadnē.
Ja Tu pievērs Tagadnei vajadzīgo uzmanību, Tu vari to uzlabot.
Un, ja Tu veic uzlabojumus Tagadnē,
arī tas, kas notiks vēlāk, būs labāks.”

“Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet bojā kaut kas vairāk.”

“Dzīve Tev dāvā tikai tādu pieredzi, kas vislabāk veicina Tavas apziņas evolūciju.
Kā saprast, kāda pieredze Tev ir nepieciešama?
Ļoti vienkārši – tā, kuru Tu piedzīvo Šobrīd.”

“Jūsu attiecības ar dzīvi vienmēr sākas ar attiecībām, ko veido prāts un emocijas. Mēs, paši to neapzinoties, savā prātā veidojam cietumus un tad tajos dzīvojam.Tieši tādēļ mums ir ļoti jāuzmanās, ar kādām domām un kādām jūtām izvēlamies sevi identificēt, un vēl svarīgāk ir tas, uz kādām domām un jūtām balstīsimies savā rīcībā.
Attiecības ar domām un apziņas saturu noteiks jūsu likteni.”

“Varbūt ir arī labāki laiki. Bet šis ir mūsu laiks.”

“Mūsu dzīves patiesais ceļojums notiek iekšpusē.”

“Ir mājas, no kurām jūs bēgat, un ir mājas, uz kurām jūs steidzaties.”

“Jo tālāk dodamies uz priekšu ceļā, kas ved pie mums pašiem, jo mazāk svarīgi, ko no tā gūstam un kā izskatāmies citu acīs.”

“Lielākā cilvēku daļa neredz lietas, kādas tās ir; viņi redz lietas, kādi TIE ir.”

“Мēs redzam nevis pasauli, bet gan paši sava prāta saturu.”

“Neviens saviem bērniem neļauj no sirds izdejoties, izdziedāties, kliegt un lēkāt.
Un šo sīko iemeslu dēļ lieliska garīgā īpašība – rotaļīgums – tiek pilnībā iznīcināta.”

“Jā, protams, rītausmas, pamošanās, Lielas dienas un mazas. Bet man ir krūzīte ar salaveci un Mūžīgi Ziemassvētki.”

“Tu tikai ziedi. Nedomā neko, jo tevī gaisma tagad gaiši domās.
Tu tikai ziedi. Vairāk it neko. Un aizmirsti tās savas tukšās lomas.
Tu tikai dziedi. Nedomā neko, jo gaisma pati visu, visu zina.
Tu dziedi, uzticies, tik ļauj, tu tikai dziedi. Vairāk it neko.”

“Laiks ir labs ārsts, bet slikts kosmētiķis”

“Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus. Pārmetumu krusa sakapā ābolus ābelē un čiekurus eglē. Ieklausies otra īpatnībās, bet neuzspied tam savējās”

“Mūsu izrunāties vārdi nepazūd bez pēdām. Tie turpina nākt mums līdzi, dzīvot kopā ar mums, tie kļūst par fonu, kas veido mūsu dzīves telpu, kas ietekmē visu dzīves virzību.”

“Devīgs cilvēks ir neglābjami laimīgs, drošs, apmierināts un bagāts.”

“Katram slavu alkstošam vajadzētu apjēgt, ka tā reiz izplēnēs, un prast laikus noiet no skatuves.”

“Ēdu kumosu mazāk, nekā gribas; strādā stundu vairāk, nekā gribas, – un redzi – tu dzīvosi ilgi virs zemes.”

“Vai nav vienalga, kas aizsteidzas priekšā un kas atpaliek, ja skrējieniem nav galamērķa.”

“Daudz vieglāk ir sevī apspiest pirmo vēlēšanos nekā apmierināt visas pārējās.”

“Kamēr mums trūkst tā, pēc kā ilgojamies, tas mums šķiet augstākā laime, bet, ieguvuši to, mēs sākam tikpat dedzīgi ilgoties pēc kaut kā cita.”

“Laimei nav rītdienas, tai nav arī vakardienas; tā neatceras to, kas pagājis, un nedomā par to, kas nāks; tai ir tikai tagadne – un tā nav diena, bet acumirklis.”

“Pasaulē nekas dižens nav radies bez kaislības”

“ir tikai viena iespēja mest izaicinājumu laikam, un tās ir jaunas idejas, kuras allaž var cerēt atrast jauneklīgu un spilgtu izteiksmi.”

“Iezīmē savu ceļu ar rūpību, citādi zaudēsi virzienu uz visiem laikiem.”

“ir tikai viena iespēja mest izaicinājumu laikam, un tās ir jaunas idejas, kuras allaž var cerēt atrast jauneklīgu un spilgtu izteiksmi.”

“iezīmē savu ceļu ar rūpību, citādi zaudēsi virzienu uz visiem laikiem.”

“Īstenībā no tā nemaz neciešs, ja kāds to neatzīst.”

Atklāti paudiet mīlestību! Novērtēt citus un viņiem to nepateikt ir tas pats, ka pamirkšķināt viņiem tumsā.
Jūs gan zināsiet, ka to darāt, bet neviens cits to neuzzinās.”

“Tu dzīves daļa vien,
Pie savas gaitas dzīve tevi sien-
Un darba ir tas, no kā tu tieci vadīts.”

“Bauda ir brīvības dziesma,
Bet tā nav brīvība.
Tā ir jūsu vēlmju pilnzieds,
Bet tā nav šī zieda auglis.
Tā ir dzīle, kas runā uz augstumu,
Bet tā nav ne dziļa, ne augsta.
Tā ir izlaušanās no būra,
Bet tā nav Visuma ietveršana sevī.
Jā, bauda patiesi ir brīvības dziesma…”

“Ir daudz iespēju parādīt laipnību.Ja jums kāds maksātu 10 centus
par katru izrādīto laipnību,
un prasītu 5 centus par katru
nelaipnu vārdu vai darbu,
Vai jūs būtu bagāts vai nabags?”

“Patiesība ir tā vērta, lai mēs
daudzus gadus to meklētu.”

Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir pienākums, pildi to.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.

“Nepierodi pie labklājības – tā ir pārejoša;
kam pieder – lai mācās zaudēt,
Kas laimīgs, lai mācās ciest.”

“Izslauki zirnekļu tīklus no sava prāta, citādi tie tevi turēs gūstā.”

Jebkurš ilgi var būt nelaimīgs tikai paša vainas dēļ.
Kā gan lai palīdz tam, kuram nav drosmes paciest
ne nāvi, ne dzīvi, kurš nevēlas ne pretoties, ne bēgt?