Ar šo dāvanu vēlos izrādīt savas cieņas apliecinājumu Jūsu Augstībai.. Jā- un tieši šādi viduslaikos arī apliecināja savu cieņas augstumu! Zelti, dimanti, aizjūras dārgumi – jo lielāka vērtība, jo augstāka cieņa dāvinātāja acīs. Kaut arī dāvinātājam apdāvināmais tik ļoti  nemaz nelikās svarīga persona, un reizēm pat gluži pretēj – bija neizturams varmāka.. – toties dāvana un tās vērtībapauda pavisam ko citu un  šo statusu pacēla ļoti būtiski.

Viduslaiku Anglijas galma vēsturiskajos rakstos ir pieejami neskaitāmi apliecinājumi tā laika cieņas izpausmēm un sirds plašumam. Jā kādam kārojas, tur noteikti var rast gana daudz iedvesmas! Augstmaņi dāvanas statusu nereti piedēvēja arī dzīvām būtnēm – mājdzīvniekiem un pat cilvēkiem!

Globālos mērogos dāvanas veids, dāvanas forma un tās vērtība pat spēja apturēt karus un rast polistiskus izlīgumus. Vai tagad kas ir mainījies?! Par karaļvalsts atbrīvošanu no pūķa vien varēja saņemt dāvanā pus karaļvalsti un vēl princesi par sievu, un tas viss dāvanā, nevis darba algas samaksa!!! Domājat tikai pasakas?! Taču ziniet.. pasakas sarakstījuši cilvēki!

Atliek tik saprast, kāda tad nu ir šī patiesā vērtība. Mūsdienās vērtības stipri ir izmainījušās un dažas plašās sirdis ir sarāvušās mazos čokuriņos. Karaļvalsts vietā iespējams dabūt pateicības dāvanu un varbūt labu konjaka pudeli..

Katram mums, protams, ir sava vērtību skala, taču esmu pārliecināta, ka ikviens atzīs to, ka mūsdienu vērtība ir rokdarbam,-  vai tas būtu bērna zīmējums vai paštaisīta apsveikuma kartiņa..

Visā savā būtībā dāvanas tradīcija ir nemainīga kopš pastāv cilvēce. Cilvēks ir sirsnīga būtne, un tāda ir bijusi vienmēr! Un saskarsmē ar otru vienmēr ir vēlējies, lai tas otrs domātu tik pat sirsnīgi arī par viņu pašu. Tamdēl tieši pasniegtā dāvana gan senāk, gan arī mūsdienās nereti liekas sirsnīguma mēraukla.