„Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
Lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.”

— K.Apšukrūma

Pārsliņas jau krīt
Drīz kritīs arī pārslas
Drīz kritīs sniegapikas
Un ap saulgriežiem
Nokritīs vesels, liels Sniegavīrs.

— Imants Ziedonis

„- Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt! –
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.”

— Kārlis Skalbe

„Aiz līka bērza, aiz taisnas priedes
Zaķīšu ģimene eglīti dedzina.
Sniega svecītes, ledus liesmiņas,
Tās pie zvaigznītēm aizdedzinātas.
Svecītes deg – vai vējš vai sals,
Ne ūsas apsvilt var, ne degungals.”

— Vitauts Ļūdēns

„Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās.
Visos ciema logos sveces iedegās.
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās
Un ar savu gaismu namos apmetās.”

— B.Martuževa

„Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu?
Lai tas mirdz uz zaļa zara un, lai visiem prieku dara?”

— V.Ļūdēns

„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.”

— L.t.dz.

„Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.”

— L.t.dz.

„Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.”

— L.t.dz.

„Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.”

— Imants Ziedonis

„Pār sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied…”

— A. Krūklis

„Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.”

— Latviešu tautas ticējums

„Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā.
Dieviņš brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti.”

— L.t.dz.

„Nāc Dieviņi šovakar
Uz manim ciemoties.
Sveces dega, ne skaliņi
Nava dūmu istabā.”

— L.t.dz.

„Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
Māte veca, meita jauna
Nevarēja malti iet.”

— L.t.dz.

„Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā.
Lai tam zirgs mežā skrēja,
Ar visiem lemešiem.”

— L.t.dz.

„Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.”

— L.t.dz.

„Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki dancōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.”

— L.t.dz.

„Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.

Aizvējā pie dzelžu sētas baltas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecies pār bērniem baltā rotā,
Ziemassvētku vectētiņa vaigs.

Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.”

— J.Ziemeļnieks

„Autiem klāta baltu baltiem,
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.

Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā.
Kā spīd raibie vizulīši
Mātesmātes vainagā.

Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?

Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Veras vaļā zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.”

— R.Blaumanis

„Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts.
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca tā.
Un pāri tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.”

— J.Ziemeļnieks

„Kā nerimtīgu straumju kritums, caur naktīm un caur dienām dimd.
Pilns gaidu garais gadu ritums, un sapņus nes uz debesīm.
Nu atkal gads ir ceļa jūtīs, un zemes ilgas sauļup slīd
Ak, aizdedz gaismu mūsu krūtīs, kas dzīve vienmuļībā spīd!”

— J.Ziemeļnieks

„Brīnumdaiļa mēnesnakts, tu ar savu burvīgumu,
Tālā, baltā spožumā apņem visu debessjumu.
Brīnumdzidrā mēnessnakts, patiesība, sapņojums,
Kuri dzīvē pušu lauzti, tavu staru smalkumā, tiek no jauna kopā austi.
Brīnumviedā mēnessnakts, tavā dziļā klusumā, nogrimst visas zemes bēdas,
Tavā lielā spožumā, izgaist visas dzīves pēdas.
Brīnumlielā mēnessnakts.”

— Aspazija

„Ar spārnu pārslotu kā eņģelis mani skar
Pa ielām klīstot sniedziņš šovakar.
No tālās bērnības pār mani zvaigznes birst,
Un ugunīs un ziedos tumsa mirst.
Ar spārnu pārslotu balts eņģelis mani skar,
Un augšā zvaigžņu kori dzirdēt var.”

— K.Skalbe

„Svētsvinīgi klusē sili sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas bēdas.
Lēni, lēni lido sniegi, lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas, neatstāj nevienas pēdas..”

— E.Zālīte

„Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā, šai naktī sirds spēj mieru gūt
Un Svētā Bērna tuvumā mums gribas labiem, mīļiem būt.
Mums gribas degt un starot tā, kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt un laipnu vārdu pasacīt…”

— A. Lūsis

„Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.”

— V. Mora

„Katrā brīnumsvecītē mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums laukā sprūk!”

— Vitauts Ļūdēns

„Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt`s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bij bijis, – gaiši iedegās guns.”

— Vilis Plūdonis